Social icons

Wednesday, September 2, 2015

New Yorker X Call me Maddie konkurss! [NOSLĒDZIES]

new-yorker-gift-card-giveaway

ENG
Hi, my dear International readers, today I don't quite have a post for you guys as I am hosting a giveaway only for my local (Latvian) readers! I hope you don't mind that, because there will be more contests for all of you in the future! Thank you for reading and see you on Friday Ebay bargains post! :*

LV
Kā jau vakardienas outfit rakstā solīju, šodien esmu sagatavojusi konkursu sadarbībā ar New Yorker! Kas gan ir konkurss bez balvām, vai ne? Šoreiz balvās ir trīs New Yorker dāvanu kartes 50 eiro vērtībā! Kad meklēju un saskaņoju drēbes priekš trīs outfit ierakstiem, kas papildinātu šo konkursu ievēroju, ka New Yorker ir tiešām labi sagatavojies rudens modei - redzēju ļoti daudzas virsjakas, sākot no vienmēr aktuālajām ādas jakām, dažādu krāsu mētelīšiem ( pusgarajiem) līdz pat siltākām virsjakām! Kā arī nesen iepazīstoties ar šī rudens aktuālajām krāsām pārliecinājos, ka New Yorker arī ļoti aktīvi seko līdzi modes tendencēm un šīs krāsas noteikti dominēja veikala plauktos! To arī varēsiet ieraudzīt manos divos nākamajos tērpu ierakstos! Esmu ļoti priecīga un pateicīga New Yorker, kā arī Polhem PR par iespēju noorganizēt šo konkursu un dot Jums iespēju atsvaidzināt rudens garderobi tieši laikā uz skolas/darba atsākšanos! 
new-yorker-giveaway
NOSACĪJUMI
Atstāj komentāru šajā bloga ierakstā, kurā Tu dalies ar to kāds Tev bija pirmās klases pirmais septembris! Varbūt ir kāds smieklīgs atgadījums vai spilgta atmiņa? :)

Bonusa nosacījums
 Dos Tev papildu iespēju laimēt dāvanu karti
- Seko manam Instagram profilam +1
 - Spied "LIKE" un/vai "SHARE" šim Facebook ierakstam! +2

Pievienojies izlozes rīkam ar savu epastu vai Facebook profilu ( gadījumā, ja laimēsi, lai varu ar Tevi sazināties), komentāra ierakstīšana ir obligātais nosacījums, savukārt pārējie trīs nosacījumi Tev dos papildus punktus, jeb entries un lielāku iespēju laimēt!
Veiksmi un lai izdodas!

Nosacījumus centos veidot pēc iespējas vieglākus un saprotamākus, bet, ja tomēr rodas kādas neskaidrības, droši raksti man vai nu sociālajos tīklos, vai arī uz epastu: madara.lieciniece@gmail.com
new-yorker-konkurss

* Konkursā var piedalīties tikai Latvijā dzīvojoši lasītāji, bez vecuma ierobežojuma! Trīs kokursa uzvarētājus es izlozēšu pēc 14. septembra! Uzvarētājus es izziņošu sociālajos tīklos ( Facebook un Twitter), kā arī nosūtīšu trim uzvarētājiem/ām savu lielo apsveikuma epastu, kurā tad arī sarunāsim, kā nokļūsi pie šīs dāvanu kartes! Gadījumā, ja trīs dienu laikā uzvarētājs neatsauksies uz epastu, izlozēšu jaunu laimētāju!
Vēlu veiksmi!!


35 comments

  1. That sounds like a great giveaway! Good luck to everyone <3
    thefancycats.blogspot.com

    ReplyDelete
  2. Mans pirmās klases pirmais septembris bija ļoti īpašs. Skolā pa vasaru bija izremontēta zāle, un man bija tas gods, manā pašā pirmajā zinību dienā būt tai, kura pārgriež atklāšanas lentu! Tas bija ļoti svarīgs notikums, kuru vienmēr atcerēšos.

    ReplyDelete
  3. Godīgi sakot, vairs īsti neatceros savu 1. klases 1. septembri, bet noteikti tas bija satraukuma pilns. Bet es atceros, kas man bija mugurā - melnbalta kleitiņa. :D

    ReplyDelete
  4. Jā, pirmās klases 1. septembris. Lai gan visu atcerēties nav iespējams, zinu, ka pēc svinīgā pasākuma notika ballīte ar zaķi un rūķi visiem pirmklasniekiem. Tajā brīdī likās, ka skola tāda jautrības pilna vieta vien ir :D

    ReplyDelete
  5. No pirmā septembra daudz ko neatceros tikai to, ka bija saulaina diena, balta blūze un interesanta frizūra :)

    ReplyDelete
  6. Pirmajā skolas dienā biju laimīga, ka mamma aizveda uz McDonald's :)

    ReplyDelete
  7. Mans pats pirmais 1.septembris bija tolaik visai skumjš, bet tagad ,atceroties un stāstot to citiem,nāk smiekli. Atceros, kā biju sagatavojusies skolai. Bija nopirkta superīga skolas soma zaļā krāsā ar stirnu Bembijs, bija milzīgs penālis ( tik augsts kā 600 lpp bieza grāmata) pilns ar krāsainām pildspalvām un zīmuļiem. Bija iegādāts moderns kostīms- balta kruzuļu blūzīte, melni brunči un lakādas kurpītes uz platformas ( es tās vienkārši dievināju ) un milzīga, balta matu bante, kas bija lielāka par manu galvu. :) Bet... Protams bija jāpaiet visai vasarai, lai pēdējās augusta dienās, tieši pirms lielā dzīves notikuma, saslimtu ar VĒJBAKĀM. Biju noklāta zili zaļa ar briljanta zaļo šķidrumu ( tautā dēvētā ziļonka). Raudāju, bēdājos, gribēju iet kaut vai tāda. Bet tagad? Tagad atceroties nāk smiekli! Šis ir man pirmais 1.septembris, kas tiešām vienmēr paliks atmiņā. :)

    ReplyDelete
  8. Mans pirmais septembris bija interesants-atnācu mājās ar pilnīgi saplēstām zeķu biksēm, jo tās netīšām uzrāvu uz krēsla. Savā bērna prātā izdomāju,ka nevis vilkšu nost kamēr visi skatīsies,bet pa kluso noplēsīšu nost. :|

    ReplyDelete
  9. Darn. If only I was in Latvia. Hope you're doing well Maddie. :]

    // ▲ itsCarmen.com ▲

    ReplyDelete
  10. Atceros to kā ļoti mīļu dienu. Mūsu bija daudz, taču klases telpa ne īpaši liela.. un tā visu sākumskolu pēc tam :) Mums katram uz galda bija dāvaniņas, prātā nāk tagad vien Haribo lācīši :)
    ~Karīna V.

    ReplyDelete
  11. omg! I'll definitely join this one!!!!! New Yorker looks like a really good brand and their products look so classy! Fingers crossed, I hope I'll win! haha

    love lots.
    Tin

    mypoeticisolation.blogspot.com

    ReplyDelete
  12. Pirmās klases pirmais septembris bija tiiiiik sen. ehhh.. Kā jau tajā laikā tas bija ierasts, man bija divas bizes ar lielām baltām bantēm, mugurā kleitiņa un milzīgs puķu pušķis skolotājai. Biju ļoti nobijusies, bet ātri iejutos, jo daži bērni bija zināmi un skolotāja bija vecāku paziņa - līdz ar to nekādu lielu problēmu vai pārdzīvojumu nebija. Un ilgu laiku 1.septembrī mums ar vecotēvu bija tradīcija iet uz kafejnīcu nosvinēt (tikai vectēvs un mazbērni) - tas bija mīļi un forši.
    Cik ūdeņu aiztecējuši kopš tā laika :)

    ReplyDelete
  13. Atceros, ka mans 1.septembris bija saulains. Protams, bija satraukums pirms lielā nezināmā :)
    Un zinu, ka pārējos pirmos septembrus vienmēr gaidīju ar cerībām, ka mūsu klasē uzradīsies jauni klasesbiedri :)

    ReplyDelete
  14. Atceros diezgan maz - tikai to, ka neko nesapratu :D Laikam bijām nokavējuši sākumu, jo neviens no maniem vecākiem īsti nesaprata, kur mani jāved un kur ir mana klase. Ā, un vēl atceros savu frizūru - divas mazas astītes.

    ReplyDelete
  15. Spilgtākais, kas palicis atmiņā no pirmā septembra ir mana apģērba izvēle. Protams, viss ieturēts klasiskajās krāsās- melns, balts. :D Melnas bikses pāri jostas vietai un baltā blūze sabāzta tajās. Kā rezultātā vēders no profila kā zvirbulēnam. hehh

    ReplyDelete
  16. Savu pirmo septembri atceros, skatoties tikai uz fotogrāfijām tajā dienā uzņemtajām. Visās bildēs esmu dusmīga un nelaimīga. Sejā nav nolasāms nekas, kājas plati, rokas vaļīgas :D Visticamāk, ka dusmojos, jo man nepatika fotografēties, bet mamma lika bildēties, teikdama, lai pieeju tur, pastāvu tur. Mazliet tagad nožēloju, ka biju tāda dusmīga savā pirmajā skolas dienā, bet uz tām bildēm šodien skatoties, nāk pat smiekli. Atklāti sakot, līdz šim brīdim nekas nav mainījies, jo joprojām nepatīk fotografēties :D

    ReplyDelete
  17. Mans pats pirmais septembris bija satraukuma pilns,jo skola likās tik liela un sveša,bet es pati tik maziņa.
    To dienu atceros diezgan miglaini,bet palikušas ir sajūtas-satraukums,prieks,laime un arī apņēmības sajūtas. :)

    ReplyDelete
  18. Man pirmās klases pimais septembris saistās ar atmiņām par lielu šoku- atverot durvis, ieraudzīt draugu no bērnudārza. Kādu brīdi nemaz nespēju ienākt klasē pēc piedzīvotā pārsteiguma.
    Mans epasts ievadenisova@gmail.com Piesekoju arī instagram kā ievaaluize, facebook kā Ieva Luīze Deņisova un ielaikoju ierakstu :))

    ReplyDelete
  19. Pirmās klases pirmais septembris. Vienīgais, ko es tiešām atceros, ir bagātīgi klātais svētku galds pēc tam mājās ar torti Cielaviņa galvenajā lomā un Fantas glāzē salmiņš ar bārkstīm (how cool is that?). Acīmredzot jau tad man pats svarīgākais bija paēst.

    ReplyDelete
  20. No sava paša pirmā 1. septembra neatceros praktiski neko. Vienīgi tik daudz, ka sajūsmā nebiju :)

    ReplyDelete
  21. Pašu pirmo 1. Septembri neatceros, bet atceros, ka saņēmu mazu dāvaniņu-zvaniņu, kā zīmi, ka mācības ir iezvanītas, ļoti patika iet uz skolu

    ReplyDelete
  22. Pirmo septembri biju ļoti ilgi gaidījusi, jo visas manas vecākās draudzenītes jau gāja skolā un man arī gribējās beidzot būt pieaugušai un pildīt mājas darbus. Tā kā mana mamma ir ļoti oriģināls un māksliniecisks cilvēks, viņa uz pirmo septembri man bija uzšuvusi ļoti skaistu tumši zilu kombinzonkleitiņu, ko bija noskatījusi kādā franču filmā par internātskolas meitenēm. Vēl mamma arī uztamborēja man baltu cepurīti ar tumži ziliem ziediem sānos. Todien jutos ļoti lepna un skaista.
    Gaisā virmoja saviļņojums un svētku smarža.
    Pirmklasniekiem bija jāuziet uz skatuves, kur visas skolas priekšā bija vai nu jānodzied dziesma, vai jānoskaita dzejolis, pēc kā mums kaklā tika uzkarināta kļavas sārtā lapa un uzdāvināts komplektiņš - pildspalva un zīmulis "labai rakstīšanai skolā". Es biju sagatavojusi Raimonda Paula koncertā dzirdēto Laimas Vaikules dziesmu "Lapas dzeltenās". Protams, biju ļoti sabijusies un daži vārdi aizmirsās, taču ar skolas un vecāku palīdzību, viss sanāca lieliski! Otrajā septembrī man dzimšanas dienā palika jau 7 gadi un jutos kā nu tik tiešām spica un pieaugusi meitene..:)

    ReplyDelete
  23. Atceros, ka biju ļoti nobijusies un viss, ko vēlējos ir palikt kopā ar saviem bērnudārza draugiem, taču tajā pašā brīdī nespratu, kur tad tagad vecāki mani ir ievilkuši. :D Vēl nezināju, ka mani gaidi 12. mokoši skolas gadi. Esmu ļoti laimīga, ka skola ir garām! :)

    ReplyDelete
  24. Pats pirmais septembris skolā man asociējas ar lielu haosu un bardaku. Cilvēku pūļi, dīdīšanās un mūžīgā kavēšana. Bail man nebija. Es pat jutos diezgan pacilāta, jo, beidzot, bija iespēja mācīties vienā iestādē ar lielajiem brāļiem, kas tolaik un vel arvien manā dzīvē ir ļoti svarīgas autoritātes. Jau bērnudārza laikos, kad brāļu draugi nāca ciemos uz mājām, izturējos pret viņiem ar ziņkārīgu respektu, centos iekļauties bariņā un vēlējos ar šiem dauzīties. Protams, mani plāni ne vienmēr realizējās un māte pukojās, lai draugus beidzot lieku mierā, bet tagad bija pienācis tas brīdis, kad sāku mācīties skolā. Tā teikt, nākamais līmenis, skaitos jau pie pieaugušajiem. Grūti spriest, vai skolas laikā man veicās labāk, tomēr ar brāļu klasesbiedriem arī vēlāk izdevās saglabāt draudzīgas attiecības. Jaunākā brāļa 9. klases izlaidumā man pat bija dota iespēja katram (no skolas vadības puses) pasniegt ziedus.
    Ar saviem klasesbiedriem sadraudzēties bija nedaudz sarežģītāk. Daudz kautrības. Pārējie man zināmie bērnudārza draugi bija ielikti citās grupās. Centos iefiltrēties citā klasē, tomēr mani dzina atpakaļ.
    Vel atceros sava jaunā solabiedra Matīsa iepazīšanu. Sēdējām pašā aizmugurē un uzreiz sapratām, ka viens otram nepatikām, tāpēc ātri spējām vienoties par striktu galda virsmas sadali divās daļās, kuras robežu kategoriski bija aizliegts šķērsot. Laika gaitā par robežu aizmirsām, bet par draugiem tomēr arī nekļuvām.

    ReplyDelete
  25. Ak, šis 1. septembris. To es atcerēšos visu mūžu. Lielajā skolēnu pūlī nomaldījos no saviem vecākiem un klases biedriem. Izmisums bija liels. Pārdzīvojums. Tik daudz cilvēku, bet nevienu nepazīsti. Sāku raudāt. Apkārtējie jautā, no kuras klases, bet es pat nevaru pateikt, jo nezinu :)
    Tagad uz to atskatos ar smaidu sejā :)

    ReplyDelete
  26. Atceros tikai to, ka man bija šausmīgi bail, par spīti tam, ka ar lielāko daļu klases jau biju pazīstama un pie audzinātājas arī jau biju gadu mācījusies sagatavošanā. Visi 12. klases skolnieki šķita ļooooti pieauguši (pašai 12. klasē visi apkārt šķita maziņi, nepieauguši, negatavi "lielajai dzīvei" :DD ) Pēc tam vēl atradu draugos to meiteni, kura mani veda pie rokas un tagad, ja salidojumā viņu satikšu, tad noteikti uztaisīšu kopbildi, jo 1.klasītē tāda tapa. Vēl atceros to, ka tieši 1. septembrī mamma sāka strādāt un es uz viņu šausmīgi apvainojos, tagad gan liekas smieklīgi.

    ReplyDelete
  27. Mans pirmais 1. septembris bija ļoti saulains un silts. Mati man bija divās astītēs, balta blūze un zils sarafāniņš, manuprāt, ļoti stilīgs komplekts. Spilgtākā atmiņa bija par to kā 12. klases meitene mani veda pie rokas, viņa bija gara un ar blondiem matiem. Uz to brīdi jutos ļoti iedvesmota, jo, likās, ka 12. klasē ejot, cilvēki ir ļoti lieli pieauguši un dzīves gudri. Varbūt tā arī ir. Man prieks, ka visi pirmie septembri jau aiz muguras. Pieauguša cilvēka dzīve ir klāt, bet par spīti dažreiz uzvedos kā mazs pirmklasnieks. :)

    ReplyDelete
  28. No 1. septembra neatceros ļoti daudz ko, tikai to, ka mugurā bija maigi rozā, puķaina kleitiņa un kā neiztrūkstoša sastāvdaļā arī zandales :D, mati sapīti divās bizītēs ar lentām un ļoti pacilāts noskaņojums, jo es taču tagad būšu viena no "lielajiem bērniem"! :D No lepnuma bez maz vai plīsu vai pušu! :D Vienā rokā asteru pušķis, otrā lielās māsas roka, nedaudz dreboša sirsniņa, bet to dienu atceros ar ļoti pozitīvām atmiņām! :)

    ReplyDelete
  29. Atceros, ka pirmo septembri gaidīju ar lielu uztraukumu, likās, ka jaunā skola ir tik milzīga un visi bērni tik lieli. Bet par uztraukumu vēl lielāka bija nepacietība izmēģināt visus jaunos skolas piederumus - zīmuļus, krāsas, flomasterus utt. Un, kad skolā izdalīja krāsojamās darba burtnīcas, nespēju vairs sagaidīt, kad notiks stundas.
    Vēl nesen mājās atradu lapu, uz kuras pirmajā septembrī bija jāuzraksta, ko jau protu. Biju par to pavisam aizmirsusi, bija interesanti redzēt, ka gandrīz visus ciparus es rakstīju otrādi, kā spoguļrakstā. :) Ar to man nācās cīnīties jaunajās darba burtnīcās. :))

    ReplyDelete
  30. Mans pirmais 1.septembris palicis atmiņā ar to, ka ļoti gribēju iet skolā, lai ātrāk būtu liela, kas šobrīd liekas nedaudz smieklīgi. Spilgti ir palicis atmiņā, ka pēc visa oficiālā pasākuma, kad jau biju atgriezusies mājās, pirms mamma paspēja vēlreiz nofotogrāfēt mani, uz baltās blūzes uzlēju virsu tumši sarkanu sulu.

    ReplyDelete
  31. Pirmais septembris noteikti bija man ļoti liela diena, jo skola - tas jau izklausījās un bija nopietni. Izjutu lielu lepnumu, ka es beidzot esmu tik liela, ka varu doties uz lielo skolu. Atceros, ka manas pieaugušā cilvēka emocijas paspilgtināja arī mans 1. septembra apģērbs. Pirmos reizi tika vilktas augstpapēžu kurpes (es tiešām domāju, ka 1.5 cm augstais papēdis ir augsts) un melni bikšu svārki (bikses, kam uzšūti viršu svārki). Beidzot es savu skaisto kurpju kladzoņu varēju izbaudīt uz skolas zāles parketa nomainot to pret istabas grīdu, jo ar šīm kurpēm nedrīkstēju iet "sētā" - tās tika taupītas manam 1. septembrim. Ceremonija likās ļoti svinīga-katrs pirmklasnieks tika izsaukts priekšā un katram tika iedota milzu tūta ar kukurūzas nūjiņām... jutos kā zvaigzne, kurai tūlīt saļims kājas, kad izdzirdēju savu vārdu... Pēc tam ieņēmu vietu savā pirmajā skolas solā - lielajā skolas solā. Pēc ceremonijas devos uz kafejnīcu ēst picu un saldējumu, kas kļuva par tradīciju ne tikai pirmajā 1. septembrī :)

    ReplyDelete
  32. Mans pirmais bija pavisam mierīgs, tik par mierīgs, cik es tajā laikā! Es biju klusa, kautrīga un nākamos gadus ēst negāju ar klasesbiedriem, nekomunicēju, biju klusā pele. Bet skola un skolotāji mūs maina! Visi šie 12 gadi ir bijuši krāsainākie un jaukākie :) un noteikti ne mierīgākie!

    ReplyDelete
  33. Mans pirmais pirmais septembris bija, šķiet, vienīgais pirmais septembris,kad biju solīdi ģērbta baltā blūzītē un melnos svārkos. Kā arī tā bija diena,kad pirmo reizi satiku savu labāko draudzeni, ar kuru pavadīju teju visus savus nākamos 12 gadus skolā. Tā bija īpaša diena!

    ReplyDelete
  34. Varbūt nedaudz smieklīgs jautājums, bet ja man ir stilīgs vectēvs vai dāvanu karte būtu laba dāvana vectēvam?

    ReplyDelete

Thank you for your lovely comments! ♥